kurls
kurls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kurla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
kurlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
PiemēriViņš ir pilnīgi kurls.
- Viņš ir pilnīgi kurls.
- Kurls ar vienu ausi.
- Uz vecumu kļuvis kurls.
1.1. Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
PiemēriKurlajam vajadzēja kliegt ausī.
- Kurlajam vajadzēja kliegt ausī.
2.Tāds, kas ko neuzklausa, neņem vērā.
PiemēriKurls pret aizrādījumiem.
- Kurls pret aizrādījumiem.