Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
korektors
korektors lietvārds; vīriešu dzimte
korektore lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
PiemēriKorektora darbs.
2.formā: vīriešu dzimte Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai.
PiemēriKorektors jeb tā sauktais šķidrais papīrs.
Cilme:No latīņu corrector ‘labotājs’.