korektors
korektors lietvārds; vīriešu dzimte
korektore lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
PiemēriKorektora darbs.
- Korektora darbs.
- Strādāt par korektoru.
2.formā: vīriešu dzimte Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai.
PiemēriKorektors jeb tā sauktais šķidrais papīrs.
- Korektors jeb tā sauktais šķidrais papīrs.
- Nomaskēt apsārtušās sejas daļas ar gaišu korektoru.
Cilme:No latīņu corrector ‘labotājs’.