nokļūt
nokļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu intransitīvs, darbības vārds
1.Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
PiemēriNokļūt pilsētā ar vilcienu.
1.1.Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
PiemēriNokļūt svešā pilsētā.
1.2.Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
PiemēriNokļūt pie slimnieka.
1.3.Nonākt (kur) – par priekšmetiem, vielām u. tml.
PiemēriLīme nokļuvusi uz apģērba.
2.Nonākt (kādā vietā, kādos apstākļos).
PiemēriNokļūt slimnīcā.
Stabili vārdu savienojumiNokļūt galā. Nokļūt uz skatuves.
2.1.Nonākt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos).
PiemēriNokļūt nelaimē, grūtībās.
Stabili vārdu savienojumiNokļūt (kāda) nagos. Nokļūt (kāda) rokās. Nokļūt (kāda) zobos. Nokļūt aiz restēm.