liecinieks
liecinieks lietvārds; vīriešu dzimte
lieciniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
PiemēriAizstāvības, apsūdzības liecinieks.
- Aizstāvības, apsūdzības liecinieks.
- Izsaukt uz tiesu par liecinieku.
- Liecinieka liecība.
- Slepkavības liecinieki.
- Nopratināt lieciniekus.
2.Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
PiemēriMan ir liecinieki.
- Man ir liecinieki.
- Laulību liecinieki.
- Atdot naudu liecinieku klātbūtnē.
- Kļūt par liecinieku cilvēku nelaimei.
Stabili vārdu savienojumiJehovas liecinieki.
- Jehovas liecinieki — starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV), kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
2.1.pārnestā nozīmē Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
PiemēriVecā māja ir daudzu senu notikumu lieciniece.
- Vecā māja ir daudzu senu notikumu lieciniece.
Stabili vārdu savienojumiDievs ir mans liecinieks.
- Dievs ir mans liecinieks idioma — saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.