liecība
liecība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
PiemēriMutvārdu, rakstiska liecība.
- Mutvārdu, rakstiska liecība.
- Nepatiesa liecība.
- Atteikties no sniegtās liecības.
- Pretrunīgas liecinieku liecības.
- Parakstīt savu liecību.
Stabili vārdu savienojumiDot liecību.
- Dot liecību — liecināt (piem., tiesā).
2.Tas, piem., priekšmets, dokuments, notikums, kas ko apstiprina, pierāda.
PiemēriPagātnes liecības.
- Pagātnes liecības.
- Arheoloģiskās liecības.
- Pilnā skatītāju zāle ir vislabākā liecība lielajai interesei par šo darbu.
- Mana laika sūrākā liecība – Zobos iekosta mēle.
2.1.Ziņas, dati, informācija (par ko).
PiemēriVisvecākā rakstiskā liecība par vijoli.
- Visvecākā rakstiskā liecība par vijoli.
- Savākt laikabiedru liecības.
- Atstāt liecības nākamajām paaudzēm.
3.Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
PiemēriIzsniegt liecības.
- Izsniegt liecības.
- Saņemt liecību.