liecinieks
liecinieks vīriešu dzimte, lietvārds
lieciniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
PiemēriAizstāvības, apsūdzības liecinieks.
2.Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
PiemēriMan ir liecinieki.
Stabili vārdu savienojumiJehovas liecinieki.
2.1.pārnestā nozīmē Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
PiemēriVecā māja ir daudzu senu notikumu lieciniece.
Stabili vārdu savienojumiDievs ir mans liecinieks.