Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
liecināt
liecināt -inu, ini, ina, pag. -ināju darbības vārds
1.Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
PiemēriAtteikties liecināt.
2.formā: trešā persona Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
PiemēriDokumenti liecina, ka viņš beidzis LU.