liecināt
liecināt -inu, ini, ina, pag. -ināju darbības vārds
1.Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
PiemēriAtteikties liecināt.
- Atteikties liecināt.
2.formā: trešā persona Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
PiemēriDokumenti liecina, ka viņš beidzis LU.
- Dokumenti liecina, ka viņš beidzis LU.
- Nekas neliecina, ka teritorijā ir aizliegts iebraukt.
- Saltais vējš liecināja, ka sākusies ziema.