Paplašinātā meklēšana
Meklējam liecība.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (43):
- diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticība Pārliecība par Dieva esamību.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, nopelniem u. tml.).
- kredo Pārliecība, uzskats.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- dokuments Personas apliecība, pase.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
- kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- matrikula Studenta apliecība.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (uz ko).
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
- augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
- uzticīgs Tāds, kurā izpaužas pārliecība par labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
- paļāvība Uzticēšanās, pārliecība, ticība.
- uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- kultūrslānis Zemes slānis, kurā atrodamas arheoloģiskas liecības par cilvēku dzīvi.
liecība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV