diploms
diploms lietvārds; vīriešu dzimte
1.Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
PiemēriUniversitātes diploms.
- Universitātes diploms.
- Ārsta, psihologa diploms.
1.1.Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
PiemēriSaņemt zinātņu doktora diplomu.
- Saņemt zinātņu doktora diplomu.
2.Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
PiemēriSaņemt diplomu par skaistāko grāmatu.
- Saņemt diplomu par skaistāko grāmatu.
- Apbalvot konkursa uzvarētājus ar diplomiem.
Cilme:No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma ‘salocīts dokuments’.