Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
diplomāts1
diplomāts lietvārds; vīriešu dzimte
diplomāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
PiemēriDiplomāta pilnvaras.
  • Diplomāta pilnvaras.
  • Kļūt par diplomātu.
1.1.Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
PiemēriBūt diplomātam.
  • Būt diplomātam.
Cilme:No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma ‘salocīts dokuments’.