ticēt
ticēt ticu, tici, tic, pag. ticēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
PiemēriTicēt sapņiem.
- Ticēt sapņiem.
- Ticēt mīlestībai.
- Gribu ticēt labajam.
- Stipri ticēt.
- Akli ticēt.
- Ticu, ka Lohnesa ezerā tiešām mīt Nesija.
Stabili vārdu savienojumiTici vai netici.
- Tici vai netici — saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
1.1.Uzticēties.
PiemēriTicēt ārsta vārdiem.
- Ticēt ārsta vārdiem.
- Es tev ticu – ja tu saki, tad izdarīsi!
- Neticēt nevienam.
2.Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
PiemēriTicēt Dievam.
- Ticēt Dievam.
Stabili vārdu savienojumiTicēt uz vārda.
- Ticēt uz vārda idioma — pilnīgi ticēt kāda teiktajam.