Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ticēt
ticēt ticu, tici, tic, pag. ticēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
PiemēriTicēt sapņiem.
Stabili vārdu savienojumiTici vai netici.
1.1.Uzticēties.
PiemēriTicēt ārsta vārdiem.
2.Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
PiemēriTicēt Dievam.
Stabili vārdu savienojumiTicēt uz vārda.