ticība
ticība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
PiemēriTicība labajam.
- Ticība labajam.
- Ticība nākotnei.
- Ticība saviem spēkiem.
- Ticība iespējai izveseļoties.
- Ticība uzvarai.
- Nesatricināma ticība.
- Droša ticība.
- Iedvest ticību.
2.Pārliecība par Dieva esamību.
PiemēriStipra ticība.
- Stipra ticība.
Stabili vārdu savienojumiTicības apliecība. Ticības mācība.
- Ticības apliecība — īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- Ticības mācība — galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
3.Reliģijas virziens, arī konfesija.
PiemēriKristīgā ticība.
- Kristīgā ticība.
- Pāriet ebreju ticībā.
Stabili vārdu savienojumiMozus ticība. Ticības brīvība.
- Mozus ticība — sarunvaloda jūdaisms.
- Ticības brīvība — tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.