Paplašinātā meklēšana
Meklējam ticība.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts etimoloģijās (3):
- No vācu kommanditgesellschaft, franču société en commandite 'biedrība, kuras pamatā ir uzticība'. (šķirklī komanditsabiedrība)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (61):
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
- naids Ķildas, nesaskaņas; nesaticība.
- labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
- bagātība Liela turība, pārticība.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- kreisie soļi neuzticība (laulībā).
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- Pareizticīgo baznīca pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Pareizticīgā baznīca pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- gausa Pārticība, labklājība; svētība.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
- komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
- miers Stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; saskaņa, saticība.
- mazticīgs Tāds, kam ir vāja ticība (kam); tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko).
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
- māņticīgs Tāds, kas tic māņiem, pakļaujas māņticībai.
- greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
- šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
- uzticība ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
- reliģija ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
- reliģiozitāte ticība Dieva esamībai un visvarenībai, aktīva reliģisko priekšrakstu pildīšana.
- misticisms ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- kredo ticības apliecinājums.
- dogmats ticības mācības neapšaubāma un nekritizējama pamattēze; reliģijas dogma.
- katehēts ticības mācības pamatu skolotājs.
- ideālisms Tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība tiem, cenšanās tos realizēt; tieksme idealizēt īstenību.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim (vārda un sapulču brīvība, tiesības balsot un ticības brīvība).
- prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas u. tml. uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
- monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
- fatālisms Uzskats, ka visi notikumi ir iepriekš nolemti un neizbēgami; ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
- paļāvība Uzticēšanās, pārliecība, ticība.
- trasts Uzticības darījums.
- paladīns Valdnieka svītas bruņinieks; valdnieka uzticības persona.
- vecticībnieks Vecticības piekritējs, konfesijas loceklis.
- vecticībnieks Vecticības piekritēju kopums; vecticības konfesija.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
Atrasts piemēros (61):
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- akls Akla mīlestība, uzticība.
- ciešs Cieša ticība, pārliecība.
- mājoklis Cilvēka sirds ir ticības mājoklis.
- uzticība Deputāta kandidāta uzticības persona.
- triāde Dievišķo tikumu triāde: ticība, cerība, mīlestība.
- vienot Draudzība un uzticība vienoja abus jauniešus.
- ticība Droša ticība.
- pietuvināties Dzīvojot Krievijā, viņa ir pietuvinājusies pareizticībai.
- tvans Dzīvot neuzticības un naida tvanā.
- ekstātisks Ekstātiska ticības atklāsme.
- programma Iekļaut skolas izglītības programmā ticības mācību.
- māņticība Ir tāda māņticība – kādu taurenīti pirmo ieraudzīsi, tāda būs vasara.
- kanons Islama ticības kanoni.
- iemiesoties Katras tautas reliģiozitātē var saskatīt veidu, kā pieņemtā ticība iemiesojusies kultūrā, tikusi sludināta, saprasta, izdzīvota un nodota tālāk.
- konvertēties Konvertēties no katoļticības pareizticībā.
- kristīgs Kristīgā ticība.
- ticība Kristīgā ticība.
- pamatatziņa Kristīgās ticības pamatatziņas.
- sapratne Labas attiecības rada uzticības un sapratnes gaisotni.
- luterisks Luteriskās ticības apliecības.
- luterticība Luterticības atzinēji.
- mācība Mācīt skolā ticības mācību.
- pārklaušināt Mācītājs brauca pārklaušināt bērnus ticības mācībā.
- purvājs Melu un neuzticības purvājs.
- pārpilns Mīlestības, uzticības pārpilns skatiens.
- sagraut Mīļotā cilvēka neuzticības dēļ jūtos sagrauta.
- uiguri Musulmaņu ticības uigurs.
- nesatricināms Nesatricināma draudzība, uzticība.
- ticība Nesatricināma ticība.
- izbojāt Neuzticība izbojāja draudzību.
- mūris Nojaukt neuzticības mūri.
- austies Novelei cauri aužas ticība.
- māņticība Pakļauties māņticībai.
- stiprība Pārbaudījumi norūda mūsu ticības stiprību.
- pareizticība Pareizticībā par ticības avotiem atzīst Svētos rakstus un Svēto tradīciju – septiņu ekumenisko koncilu, kā arī vietējo koncilu lēmumus, senus liturģiskos tekstus un baznīcu tēvu sacerējumus.
- fideisms Pārspīlētu un nepamatotu spēju piedēvēšanu cilvēka ticībai teoloģijā sauc par fideismu.
- katoļticība Piederība pie katoļticības.
- katoļticība Pievērsties katoļticībai.
- pievērsties Pievērsties ticībai.
- stiprs Stipra ticība.
- ticība Stipra ticība.
- sunisks Suniska uzticība.
- uzticība Suņa uzticība cilvēkam.
- stiprināties Svētceļojumā varu būt kopā ar ticības biedriem, stiprināties kopējā lūgšanā.
- gaišs ticība gaišākai rītdienai.
- ticība ticība iespējai izveseļoties.
- ticība ticība labajam.
- ticība ticība nākotnei.
- ticība ticība saviem spēkiem.
- ticība ticība uzvarai.
- cerības ticība, cerība, mīlestība.
- turēties Turēties pie kristīgās ticības.
- tuvināties Tuvināties kristīgajai ticībai.
- uzticība Uzticība dotajam vārdam.
- salīgoties Uzticība salīgojas.
- kredīts Uzticības kredīts.
- arābisks Uzticības zvērestu skolā nolasa arābiski.
- votums Valdība saņēmusi uzticības votumu.
- simbols Zivi agrīnie kristieši izmantoja kā slepenu simbolu savas ticības apzīmēšanai.
ticība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV