šķībs
šķībs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šķība -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šķībi apstākļa vārds
šķībums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav taisns, bet ir nosvēries, izliecies, sagriezies uz vienu pusi.
PiemēriŠķībs tornis.
- Šķībs tornis.
- Šķība mājas siena.
- Šķība līnija.
- Šķībi pielīmēta pastmarka.
1.1.Tāds, kas ir izvietots slīpi (par acīm).
PiemēriSvešinieks ar šķībām acīm.
- Svešinieks ar šķībām acīm.
2.Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs3.
PiemēriŠķībs skatiens.
- Šķībs skatiens.
- Skatīties šķībi uz jauno kolēģi.
Stabili vārdu savienojumiNoiet šķībi. Nošaut šķībi. Šķībs ģīmis.
- Noiet šķībi — notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- Nošaut šķībi — kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- Šķībs ģīmis sarunvaloda — 1. Sašķiebta seja.2. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
Stabili vārdu savienojumiAr šķību aci. Raudzīties šķībi. Šaut šķībi. Šķība roka. Šķībi (un) greizi.
- Ar šķību aci idioma — sarunvaloda nelabvēlīgi, neuzticīgi.
- Raudzīties šķībi idioma — būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- Šaut šķībi idioma — sarunvaloda kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- Šķība roka idioma — sarunvaloda saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
- Šķībi (un) greizi idioma — sarunvaloda ļoti nepareizi.