šķīdināt
šķīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
šķīdinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
PiemēriŠķīdināt želatīnu ūdenī.
2.Padarīt (ko) šķidrāku.
PiemēriPreparāti, kuri šķīdina asinis.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
PiemēriMedikamenti, kas šķīdina trombus asinsvados.