šķīdināt
šķīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
šķīdinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
PiemēriŠķīdināt želatīnu ūdenī.
2.Padarīt (ko) šķidrāku.
PiemēriPreparāti, kuri šķīdina asinis.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
PiemēriMedikamenti, kas šķīdina trombus asinsvados.