Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
šķibīt sarunvaloda
šķibīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
PiemēriŠķibīt nost lapas.
2.Grauzt; ēst.
PiemēriŠķibīt riekstus.