šķibīt sarunvaloda
šķibīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
PiemēriŠķibīt nost lapas.
- Šķibīt nost lapas.
- Šķibīt ar nazi kāpostgalvas.
- Šķibīt ogas no krūma.