Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ēst
ēst ēdu [ȩ̂du], ēd, ēd [ȩ̂d], pag. ēdu darbības vārds; transitīvs
1.Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
PiemēriĒst maizi ar sieru.
  • Ēst maizi ar sieru.
  • Ēst gaļu.
  • Ēst zupu.
  • Ēst saldējumu.
1.1.Uzņemt barību.
PiemēriĒst brokastis.
  • Ēst brokastis.
  • Ēst pusdienas.
  • intransitīvs Sēdēt pie galda un ēst.
  • Ēst ar nazi un dakšiņu.
2.sarunvaloda Dzelt, kost (par kukaiņiem).
PiemēriDunduri ēd nost zirgus.
  • Dunduri ēd nost zirgus.
  • Blusas ēd nost.
2.1.pārnestā nozīmē Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
3.sarunvaloda Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
PiemēriSpradži ēd nost kāpostus.
  • Spradži ēd nost kāpostus.
  • Manta, ko kodes ēd un rūsa maitā.
3.1.Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
PiemēriRūsa ēd dzelzi.
  • Rūsa ēd dzelzi.
Stabili vārdu savienojumi(Ēst) ar gardu muti. Ēd laizīdamies. Ēd pirkstus laizīdams. Ēst (ar) gariem zobiem.