šķībacains
šķībacains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šķībacaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kam ir šķības acis.
PiemēriŠķībacains cilvēks.
1.1.lietvārda nozīmē; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
PiemēriLai šķībacainie ēd paši savus suši.