māņticīgs
māņticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
māņticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
māņticīgi apstākļa vārds
māņticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas tic māņiem, pakļaujas māņticībai.
PiemēriBūt māņticīgam.
1.1.Saistīts ar māņticību.
PiemēriMāņticīgs priekšstats.