marabu
marabu [maraˈbu] lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
PiemēriĀfrikas marabu.
Stabili vārdu savienojumiMarabu ģints.
Cilme:No franču marabout, kam pamatā arābu murābit ‘svētais cilvēks’, jo šis putns tika uzskatīts par svētu.