marasms
marasms lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārējs progresējošs spēku izsīkums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās.
PiemēriVecuma marasms.
- Vecuma marasms.
- Marasma pazīmes.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Tas, kas ir ļoti muļķīgs, neloģisks, pilnīgi nepieņemams.
PiemēriTā reklāma ir pilnīgs marasms!
- Tā reklāma ir pilnīgs marasms!
- Kaut kāds marasms!
- Tas ir marasms – mocīt zivis lielveikalu akvārijos.
Cilme:No grieķu marasmos ‘izdzišana, izsīkums, panīkums’.