māņticīgs
māņticīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
māņticīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
māņticīgi apstākļa vārds
māņticīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas tic māņiem, pakļaujas māņticībai.
PiemēriBūt māņticīgam.
1.1.Saistīts ar māņticību.
PiemēriMāņticīgs priekšstats.