mazticīgs
mazticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mazticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mazticīgi apstākļa vārds
mazticība lietvārds; sieviešu dzimte
mazticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir vāja ticība (kam); tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko).
PiemēriMazticīgs cilvēks.
- Mazticīgs cilvēks.
- Mazticīga kristiete.
- Esmu kļuvis mazticīgs saprāta iespējām.
- Ak, mana mazticīgā tauta!
1.1.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
PiemēriNeticīgie un mazticīgie.
- Neticīgie un mazticīgie.
- Mazticīgie vairāk šaubās, nekā tic.