miers
miers vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
PiemēriVakara miers.
Stabili vārdu savienojumiDoties pie miera.
1.1.Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
PiemēriMājas miers.
1.2.Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
PiemēriAugu miera periods.
2.Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
PiemēriStabils, ilgstošs miers.
Stabili vārdu savienojumiMiera balodis. Miera korpuss. Miera laiki.
2.1.Stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; saskaņa, saticība.
PiemēriĢimenes miers.
Stabili vārdu savienojumiLīgt mieru.
3.Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
PiemēriVisa viņa būtība pauda mieru.
4.Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
PiemēriMiers šiem pašpārmetumiem!
4.1. Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
PiemēriLīdzināties, mierā!
Stabili vārdu savienojumiBūt ar mieru. Būt mierā. Dievs un miers. Dusēt mūžīgā mierā. Dzīvot Dieva mierā. Fatāls miers.