miers
miers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
PiemēriVakara miers.
- Vakara miers.
- Baudīt lauku klusumu un mieru.
Stabili vārdu savienojumiDoties pie miera.
- Doties pie miera — iet gulēt.
1.1.Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
PiemēriMājas miers.
- Mājas miers.
- Slimniekam vajadzīgs miers.
- Rūpēties par atpūtnieku mieru.
- Ievainotajai kājai nepieciešams miers.
1.2.Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
PiemēriAugu miera periods.
- Augu miera periods.
2.Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
PiemēriStabils, ilgstošs miers.
- Stabils, ilgstošs miers.
- Cīnīties par mieru.
- Miera sarunas.
Stabili vārdu savienojumiMiera balodis. Miera korpuss. Miera laiki.
- Miera balodis — balts balodis, miera simbols.
- Miera korpuss — nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- Miera laiki — laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
2.1.Stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; saskaņa, saticība.
PiemēriĢimenes miers.
- Ģimenes miers.
- Viņu starpā iestājās miers.
- Dzīvot mierā un saticībā.
Stabili vārdu savienojumiLīgt mieru.
- Līgt mieru idioma — vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu, izlīgt.
3.Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
PiemēriVisa viņa būtība pauda mieru.
- Visa viņa būtība pauda mieru.
- Ārsta skatienā jaušams miers.
- ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
4.Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
PiemēriMiers šiem pašpārmetumiem!
- Miers šiem pašpārmetumiem!
- Konflikts tika aizmirsts, un miers.
4.1. Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
PiemēriLīdzināties, mierā!
- Līdzināties, mierā!
- Liecies mierā, nemaisies!
- Vai tu reiz liksies mierā?
Stabili vārdu savienojumiBūt ar mieru. Būt mierā. Dievs un miers. Dusēt mūžīgā mierā. Dzīvot Dieva mierā. Fatāls miers.
- Būt ar mieru — atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Būt mierā — 1. Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.2. Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- Dievs un miers idioma — saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- Dusēt mūžīgā mierā — būt mirušam, apbedītam.
- Dzīvot Dieva mierā sarunvaloda — dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- Fatāls miers — nesatricināms miers.
- Iet pie miera — kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Jaukt mieru idioma — saviļņot, satraukt.
- Likt mierā idioma — netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- Likt mieru idioma — netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- Mest mieru idioma — pārtraukt (kādu darbību).
- Miera osta idioma — vieta, kur nekas netraucē.
- Miera pīpe — kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
- Miera sala idioma — vieta, kur nekas netraucē.
- Miers un Dievs idioma — saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
- Miers viņa pīšļiem idioma — saka, pieminot mirušo.
- Nelikties mierā idioma — neatlaidīgi censties ko panākt.
- Olimpisks miers idioma — ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- Stāvēt mierā idioma — 1. Stāvēt nekustīgi; būt nekustīgam.2. Nedarboties, nerunāt.
- Vēsā mierā idioma — bez uztraukuma, mierīgi.