komplekss1
komplekss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienots (priekšmetu, parādību, elementu u. tml.) kopums, veselums, arī sistēma.
PiemēriVitamīnu un minerālvielu komplekss.
- Vitamīnu un minerālvielu komplekss.
- Vingrojumu komplekss.
2.Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
PiemēriViesnīcu, dzīvojamo namu komplekss.
- Viesnīcu, dzīvojamo namu komplekss.
- Atpūtas, sporta komplekss.
- Atklāt jaunu tirdzniecības kompleksu.
3.Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
PiemēriSarežģīts daiļdarba tēlu un to savstarpējo attieksmju komplekss.
- Sarežģīts daiļdarba tēlu un to savstarpējo attieksmju komplekss.
Stabili vārdu savienojumiMazvērtības komplekss.
- Mazvērtības komplekss — neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
3.1.formā: daudzskaitlis Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
PiemēriPārvarēt savus kompleksus.
- Pārvarēt savus kompleksus.
- Viņš bija bez kompleksiem.
- Padomju cilvēka kompleksi.
Cilme:No latīņu complexus ‘aptveršana, savienojums’.