ticīgs
ticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ticīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
PiemēriTicīgs cilvēks.
- Ticīgs cilvēks.
- Ticīga katoliete.
- Ticīga ģimene.
1.1. Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
PiemēriĪsteni ticīgie.
- Īsteni ticīgie.