Paplašinātā meklēšana
Meklējam ticēt.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (21):
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
- aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
- uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- rēķināties Paļauties, uzticēties.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- nedrošs Tāds, uz ko nevar paļauties, kam nevar ticēt.
- nodot Uzticēt (kādam) savu darba pienākumu turpināšanu.
- nodot grožus (kādam, kāda rokās) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- iecelt āzi par dārznieku uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
- celt āzi par dārznieku uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
- deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
- paļauties Uzticēties (kam), būt (par ko) drošam, pārliecinātam.
- ticēt Uzticēties.
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
ticēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV