uzticēties

uzticēties -ticos, -ticies, -ticas, pag. -ticējos atgriezenisks, darbības vārds

1.Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.

PiemēriTu esi vienīgais, kam varu uzticēties.

2.Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).

PiemēriVadītājam jāuzticas saviem padotajiem.

2.1.pārnestā nozīmē Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).

PiemēriPieradinātais dzīvnieks cilvēkam uzticas.

2.2.pārnestā nozīmē Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.

PiemēriUzticēties savai intuīcijai.