gan2
gan partikula
1.Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
PiemēriJā gan.
- Jā gan.
- Tā gan.
- Ir gan.
- Neizskatās gan.
- Šodien gan nevaru.
- Viņš nu gan ir nerātns.
- Dzīve gan ir raiba.
- Es jau nu gan to nedarīšu.
- Liekas gan, ka nevienu tas neuztrauc.
Stabili vārdu savienojumiEs tev gan (rādīšu)!
- Es tev gan (rādīšu)! — saka, piedraudot kādam, brīdinot kādu.
1.1.Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
PiemēriGan dzīve viņu izmācīs.
- Gan dzīve viņu izmācīs.
- Gan zēns tiks ar to galā.
Stabili vārdu savienojumiGan jau.
- Gan jau — lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
1.2.Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
PiemēriVai gan tā drīkst rīkoties?
- Vai gan tā drīkst rīkoties?
- Kur gan viņš ir palicis?
- Kas gan tur klauvē?
- Ko gan viņš tur dara?
1.3.Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
PiemēriSaule gan silda, tomēr ir vēss.
- Saule gan silda, tomēr ir vēss.
- Kas gan ir skaisti vārdi, ja nav labas, skaistas sirds!
Stabili vārdu savienojumiGan jau nu.
- Gan jau nu — lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.