Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ganāmpulks
ganāmpulks lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
PiemēriGanāmpulks ganās pļavā.
  • Ganāmpulks ganās pļavā.
  • Ganāmpulks izklīdis pa visu aploku.
  • Kas pats ganāmpulkam līdzi staigājis ar bērza vicu rokā, tam neviens cilvēks pasaulē neiestāstīs, kas lopu ganīšana ir par šausmīgu darbu.
1.1.Vienas sugas mājlopu kopums kādā saimniecībā.
PiemēriŠķirnes govju ganāmpulks.
  • Šķirnes govju ganāmpulks.
  • Paplašināt ganāmpulku.
Stabili vārdu savienojumiGanāmpulka atražošana.