uzminēt
uzminēt -minu, -mini, -min, pag. -minēju darbības vārds; transitīvs
uzminējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
PiemēriMēģinu uzminēt, ko viņa teiks.
- Mēģinu uzminēt, ko viņa teiks.
- Uzminēt fotogrāfijā redzamo personu.
- Pēc sejas vaibstiem uzminēt drauga noskaņojumu.
- Uzminiet, kuram putnam ir tāda dziesma!
1.1.Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
PiemēriUzminēju, kāds būs komandas pamatsastāvs.
- Uzminēju, kāds būs komandas pamatsastāvs.
- Uzminēt, kur iekritīs ruletes rata bumbiņa.
- Uzminēt loterijā laimīgo ciparu kombināciju.
1.2.Atrast atminējumu (mīklai).
PiemēriUzminēt krustvārdu mīklā prasīto.
- Uzminēt krustvārdu mīklā prasīto.
- Uzmini manu mīklu!