uzmirdzēt
uzmirdzēt -mirdzu, -mirdzi, -mirdz, pag. -mirdzēju darbības vārds; intransitīvs
uzmirdzējums lietvārds; sieviešu dzimte
uzmirdzēties darbības vārds; atgriezenisks
uzmirdzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
PiemēriLaukumā uzmirdz svētku egle.
- Laukumā uzmirdz svētku egle.
- Brīžiem uzmirdzēja saule.
- Uzmirdz dzeltenā gaisma luksoforā.
- Uzmirdz fotoaparātu zibšņi.
1.1.Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
PiemēriSaulē uzmirdz rasas lāses.
- Saulē uzmirdz rasas lāses.
- Ūdenī uzmirdz zivs sāns.
- Uzmirdz uniformas pogas.
1.2.Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
PiemēriViskošāk krāsas uzmirdz vasaras puķēs.
- Viskošāk krāsas uzmirdz vasaras puķēs.
- Pelēkajās debesīs uzmirdz varavīksne.
1.3.Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
PiemēriAizrautīgā sarunā viņas acis uzmirdz.
- Aizrautīgā sarunā viņas acis uzmirdz.
- Acīs uzmirdz prieks.
2.Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
PiemēriSieviete uzmirdz priekā.
- Sieviete uzmirdz priekā.
2.1.Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
PiemēriSpoži uzmirdzēja talantīgā dzejniece.
- Spoži uzmirdzēja talantīgā dzejniece.
- Operdziedone uzmirdz uz Zalcburgas skatuves.