Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzmirgot
uzmirgot intransitīvs, darbības vārds
uzmirguļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
PiemēriTumsā uzmirgo ugunskuri.
2.Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt2.
PiemēriBrīdi uzmirguļoja silts lietus.