Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzmirgot
uzmirgot darbības vārds; intransitīvs
uzmirguļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
PiemēriTumsā uzmirgo ugunskuri.
2.Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt2.
PiemēriBrīdi uzmirguļoja silts lietus.