reaģēt
reaģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
PiemēriReaģēt acumirklī.
- Reaģēt acumirklī.
- Reaģēt uz komplimentiem.
- Reaģēt uz apvainojumiem.
- Mācīties adekvāti reaģēt nelaimes gadījumā.
1.1.Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
PiemēriTiesībsargs ar protestu reaģē uz tiesību pārkāpumu.
- Tiesībsargs ar protestu reaģē uz tiesību pārkāpumu.
2.Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
PiemēriReaģēt uz kairinājumu, aukstumu.
- Reaģēt uz kairinājumu, aukstumu.
- Augi reaģē uz gaismu.
- Dzīvnieki reaģē uz citu dzīvnieku izdotajām skaņām.
3.formā: trešā persona Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
PiemēriMagnijs reaģē ar slāpekli, veidojot nitrīdus.
- Magnijs reaģē ar slāpekli, veidojot nitrīdus.
4.formā: trešā persona Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
PiemēriIerīces sensori reaģē uz skaņu un kustību.
- Ierīces sensori reaģē uz skaņu un kustību.
Cilme:No viduslaiku latīņu reagere ‘darboties pretī, atsaukties’.