vainīgs
vainīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vainīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vainīgi apstākļa vārds
vainīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
PiemēriAtzīt kādu par vainīgu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVainīgs skatiens.
2.Tāds, kas ir par cēloni sarežģījumiem, kam nevēlamam; tāds, kam ir bojājums.
PiemēriAļģu attīstībā vainīgs ūdens piesārņojums.
3. Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
PiemēriMeklēt vainīgo.
Stabili vārdu savienojumiBez vainas vainīgais.