vainagot
vainagot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
PiemēriVainagotās dziedātājas Dziesmusvētkos.
- Vainagotās dziedātājas Dziesmusvētkos.
- Vainagotas deju kolektīva meitenītes.
- Vainagots Jāņu tēvs.
2.formā: trešā persona Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
PiemēriStāvas, ozoliem vainagotas augstienes.
- Stāvas, ozoliem vainagotas augstienes.
- Jumta torni vainago vējrādis.
- Pasākumu vainagoja vispārēja kopīga sadziedāšanās.
3.Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) augstāko sasniegumu; būt par (kā) augstāko sasniegumu.
PiemēriKomponista daiļradi vainago vairākas simfonijas.
- Komponista daiļradi vainago vairākas simfonijas.
- Zinātnieces ilgo darbu vainago disertācija.