vainadzīte
vainadzīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
PiemēriMainīgā vainadzīte ir aizsargājams augs.
Stabili vārdu savienojumiVainadzīšu ģints.