vaimanāt
vaimanāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
PiemēriGauži vaimināt.
- Gauži vaimināt.
- Sieviete raud un vaimanā.
- Māte nesakarīgi vaimanāja.
1.1.pārnestā nozīmē Radīt gari stieptas skaņas.
PiemēriSkurstenī vaimanāja vējš.
- Skurstenī vaimanāja vējš.
- Vaimanā ugunsdzēsēju sirēnas.
2.Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
PiemēriVaimanāt par dzīves dārdzību.
- Vaimanāt par dzīves dārdzību.
- Nevajag nemitīgi vaimanāt.
- transitīvs Vaimanāt, ka nav darba.
3.formā: trešā persona Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
PiemēriKlusi vaimanā pūce.
- Klusi vaimanā pūce.
- Pļavās vaimanāja ķīvītes.