vaimanāt
vaimanāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
PiemēriGauži vaimināt.
1.1.pārnestā nozīmē Radīt gari stieptas skaņas.
PiemēriSkurstenī vaimanāja vējš.
2.Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
PiemēriVaimanāt par dzīves dārdzību.
3.formā: trešā persona Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
PiemēriKlusi vaimanā pūce.