vaimanāt
vaimanāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
1.Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
PiemēriGauži vaimināt.
1.1.pārnestā nozīmē Radīt gari stieptas skaņas.
PiemēriSkurstenī vaimanāja vējš.
2.Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
PiemēriVaimanāt par dzīves dārdzību.
3.formā: trešā persona Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
PiemēriKlusi vaimanā pūce.