vainags
vainags vīriešu dzimte, lietvārds
1.Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
PiemēriPīpeņu vainags.
Stabili vārdu savienojumiAdventes vainags. Ozollapu vainags.
1.1.Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
PiemēriBērēs nest vainagu.
1.2.Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
PiemēriAr sarkanu tūku apšūts vainags.
Stabili vārdu savienojumiZīļu vainags.
1.3.joma: folklora Jaunavas gods, nevainība.
PiemēriMeita sargā vainagu.
1.4.pārnestā nozīmē Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
PiemēriTumši zili un tumši zaļi mežu vainagi bija visapkārt viņas mājai.
2.Zaru kopums kokam.
PiemēriEgles biezais un piramidālais vainags.
3.joma: botānika Vainaglapu kopums ziedam.
PiemēriZieda kauss un vainags.
4.Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
PiemēriAugšējais vainags.
5.joma: astronomija Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
PiemēriAptumsumā fotografēt Saules vainagu.
Stabili vārdu savienojumiSonetu vainags.