vaininieks
vaininieks lietvārds; vīriešu dzimte
vaininiece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
PiemēriAvārijas vaininieks.
2.Tas, kas izraisa sarežģījumus, ko nevēlamu u. tml.
PiemēriMotora sakaršanas vaininieks ir bojātais ventilators.