rezonēt
rezonēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt rezonansi; sākt skanēt līdzi, skanēt pastiprināti.
PiemēriPret akmens sienu skaņa rezonē.
- Pret akmens sienu skaņa rezonē.
- Mūzika rezonē telpā.
- pārnestā nozīmē Klarnetes solo izpildījumam līdzi rezonēja dvēsele.
2.Atsaukties, reaģēt.
PiemēriPasaule rezonēja uz Baltijas valstu neatkarības aktivitātēm.
- Pasaule rezonēja uz Baltijas valstu neatkarības aktivitātēm.