operatīvs
operatīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
operatīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
operatīvi apstākļa vārds
1.Ātrs, nekavējošs.
PiemēriOperatīvs risinājums.
2.Saistīts ar medicīnisku operāciju, tai raksturīgs.
PiemēriOperatīva iejaukšanās.
3.Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
PiemēriOperatīvais plāns.
Stabili vārdu savienojumiOperatīvā grupa.
Stabili vārdu savienojumiĪstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma.
Cilme:No latīņu operativus ‘darbīgs’.