operete
operete [operete] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
PiemēriOperete "Čigānu barons".
- Operete "Čigānu barons".
- Dziedāt J. Štrausa operetē "Sikspārnis".
1.1.Šāda mākslas darba uzvedums.
PiemēriIestudēt opereti.
- Iestudēt opereti.
2.Teātris, kurā galvenokārt iestudē šāda žanra darbus; šāda teātra celtne.
PiemēriOperetes solists.
- Operetes solists.
- Vecajā operetes ēkā tagad saimnieko naktsklubs.
Cilme:No itāliešu operetta.