reducēt
reducēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
PiemēriCilvēku nedrīkst reducēt līdz viņa ģenētiskajām un bioloģiskajām sastāvdaļām.
- Cilvēku nedrīkst reducēt līdz viņa ģenētiskajām un bioloģiskajām sastāvdaļām.
1.2.Vājināt, mazināt.
PiemēriReducēt iespējamos riskus.
- Reducēt iespējamos riskus.
1.3.joma: ķīmija Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
PiemēriĶīmiski aktīvāki metāli spēj reducēt mazāk aktīvus metālus no oksīdiem.
- Ķīmiski aktīvāki metāli spēj reducēt mazāk aktīvus metālus no oksīdiem.
2.Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
PiemēriReducēt gala zilbes patskani.
- Reducēt gala zilbes patskani.
3.Veikt muižu redukciju.
PiemēriReducēt muižas.
- Reducēt muižas.