stāvus
stāvus apstākļa vārds
1.Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
PiemēriPiecelties stāvus.
- Piecelties stāvus.
- Izpildīt vingrojumu stāvus.
- Šaušanā stāvus biatlonists pieļāvis vienu kļūdu.
- Zirgs snauž stāvus.
- No lielā trokšņa bija vai stāvus jālec augšā.
1.1.Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
PiemēriLācis pieslejas stāvus.
- Lācis pieslejas stāvus.
2.Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
PiemēriBaļķus sēņu audzēšanai liek stāvus.
- Baļķus sēņu audzēšanai liek stāvus.
- Puravus stāvus ievieto ar saknēm mitrās smiltīs.
3.Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
PiemēriTaka ved stāvus kalnā.
- Taka ved stāvus kalnā.
- Dūmi stāvus kāpj debesīs.
4.sarunvaloda Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
PiemēriStāvus grūst nelaimē.
- Stāvus grūst nelaimē.
- Tava neprātība mani stāvus dzen kapā!
- Kļūt stāvus bagātam.
Stabili vārdu savienojumiMati (sa)slienas stāvus. Mati ceļas stāvus.
- Mati (sa)slienas stāvus idioma — saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.
- Mati ceļas stāvus idioma — saka, ja (kāds) pārdzīvo lielas bailes, šausmas.