stāvs1
stāvs [stā̀vs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ķermenis, augums (cilvēkam), tā apveids, siluets.
PiemēriDrukns stāvs.
- Drukns stāvs.
- Slaids stāvs.
- Spēcīgs stāvs.
- Pa ielu garām pagāja kāds pazīstams stāvs.
1.1.Vertikāla (kā) pamatdaļa.
PiemēriUzadīt džempera stāvu.
- Uzadīt džempera stāvu.
- Priežu slaidie stāvi.
- Ceļa galā pirmais acīs krīt paprāvs jaunas mājas stāvs.
2.Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
PiemēriMājas pirmais stāvs.
- Mājas pirmais stāvs.
- Mansarda stāvs.
- Pagraba stāvs.
- Dzīvot piektajā stāvā.
- Nokāpt stāvu zemāk.
2.1.Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
PiemēriEkskursiju autobusam ir divi stāvi.
- Ekskursiju autobusam ir divi stāvi.
- Uz prāmja pasažieru rīcībā ir divi stāvi – septītais un astotais.
2.2.Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām.
PiemēriTorte trijos stāvos.
- Torte trijos stāvos.
- Pirtī lāvas izbūvētas divos stāvos.
3.Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
PiemēriMeža apakšējais stāvs.
- Meža apakšējais stāvs.
- Kopā ar priedēm otrajā stāvā sastopamas arī egles.
4.Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
PiemēriĢeoloģiskais stāvs.
- Ģeoloģiskais stāvs.