stāvoklis
stāvoklis [stãvuôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
PiemēriSēdus stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiAizmugures stāvoklis. Sākuma stāvoklis.
1.1.Telpiskais izkārtojums, novietojums (priekšmetiem, veidojumiem, parādībām dabā u. tml.).
PiemēriValsts ģeogrāfiskais stāvoklis.
2.Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
PiemēriNestabils emocionālais stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiAstēnisks stāvoklis. Būt stāvoklī.
2.1.Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
PiemēriAutomašīnas tehniskais stāvoklis.
2.2.Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
PiemēriJa viela ir gāzveida stāvoklī, tad saka, ka tā ir gāze vai tvaiks.
3.Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
PiemēriNonākt neapskaužamā stāvoklī.
3.1.Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības jomā u. tml.
PiemēriSociālais stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriskais stāvoklis.
3.2.Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
PiemēriStarptautiskais stāvoklis.
3.3.Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās daļā).
PiemēriPlūdu dēļ daudzviet valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiKara stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiĢimenes stāvoklis.