Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāvoklis.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (431):
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- nobadināties Badināt sevi, badināties (līdz iestājas kāds stāvoklis); nobadoties.
- nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
- bezcers Bezcerība, bezcerīgs gadījums, stāvoklis.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- verdzība Beztiesīga cilvēka stāvoklis.
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
- kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
- spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
- akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
- parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
- uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
- ziemas miegs dažu dzīvnieku pilnīga miera stāvoklis ziemā.
- imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- garastāvoklis Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
- žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
- nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
- žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
- pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
- žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums.
- parādība Esamības un attīstības izpausmes forma (piem., process, stāvoklis, īpašība).
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir vēlēšanās vemt.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- pamatstāvoklis Galvenais, dominējošais stāvoklis.
- jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
- oma Garastāvoklis, noskaņojums.
- dūša Garastāvoklis.
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- gods Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
- gaidības Grūtniecības stāvoklis.
- melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
- nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- negaiss Intensīvs emocionāls stāvoklis, tā izpausme.
- tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
- pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
- kritums Krokojuma, lejupslīdes stāvoklis (piem., apģērbam).
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā.
- pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- nevaļa Laikposms, kad ir šāds stāvoklis.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- (naudas)maka biezums materiālais stāvoklis.
- maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
- nomidzis Miega stāvoklis, miegs; arī snauda.
- statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- nobarojums Miesas stāvoklis (parasti dzīvniekiem); barojums.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
- svaiga galva možs psihiskais stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
- bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- no- Norāda, ka darbība notiek intensīvi, kamēr iestājas (kāds stāvoklis).
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- pārāk Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti.
- ļoti Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti, spēcīgi, intensīvi.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- štīme Noskaņojums, garastāvoklis.
- fīlīngs Noskaņojums, noskaņa, garastāvoklis.
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
- eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis attiecībā pret ko.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās (piem., kādi apstākļi, stāvoklis).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
- noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izraut Panākt, ka izzūd (negatīvs psihisks stāvoklis).
- izklīdināt Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
- izsist Panākt, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihiskais stāvoklis).
- izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
- atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
- inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- toksikoze Patoloģisks organisma stāvoklis, ko izraisījusi (kādu) kaitīgu vielu iedarbība.
- šķērsguļa Patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
- saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- pirmstāvoklis Pirmatnējais (kā) stāvoklis.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis; dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- pirmdzimtība Priviliģēts stāvoklis, ko ieņem vecākais dēls.
- aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- normāls Psihiski vesels; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, grūtsirdība.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, ko rada smags pārdzīvojums.
- mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
- jūsma Psihisks stāvoklis; noskaņojums, kam raksturīga emocionāla pacilātība, saviļņojums.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (kam) izveidojas vēlamais stāvoklis.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
- balss Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piem., par domām, jūtām); tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūtu (ko izraisa, piem., psihisks stāvoklis).
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
- trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
- uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
- smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
- gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- nulle Sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija.
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
- bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- klīniskā aina simptomu kopums, slimības gaita, stāvoklis.
- konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
- štelle Situācija, stāvoklis.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- kalnu slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa skābekļa trūkums, elpojot retināto kalnu gaisu.
- jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās (parasti, braucot ar kuģi).
- drudzis Slimīgs stāvoklis, ko raksturo ķermeņa temperatūras celšanās, drebuļi.
- letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis; apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība.
- šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
- uzbudinājums Spēcīgs, aktīvs, parasti emocionāls, psihisks stāvoklis.
- uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko izraisa emocionāls stāvoklis.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
- parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- mūža dusa stāvoklis, kad cilvēks ir nomiris, apbedīts, apglabāts.
- pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
- parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
- uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
- bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
- dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
- rīcības nespēja stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga; rīcībnespēja.
- spēkā neesība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piem., līgumam, likumam).
- miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
- vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem (piem., sabiedrībā, kādā darbības jomā); stāvoklis, ko iegūst (piem., sacensībās, sacenšoties).
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- pārestība Šādas rīcības izraisīts emocionālais stāvoklis.
- labpatika Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- labsajūta Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- nomatot Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
- pakāpe Šķira, kategorija; stāvoklis, kvalifikācija (dienestā).
- auts Šoka stāvoklis.
- viss Tā, ka pilnībā izpaužas (pazīme, darbība, stāvoklis, norise).
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- grūtsirdīgs Tāds (cilvēks), kas ir ļoti skumjš, nomākts, drūms; tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- beztiesisks Tāds (piem., stāvoklis, politisks režīms), kad trūkst tiesību (piem., civilo, politisko) vai tās ir ļoti ierobežotas.
- nepiesātināts Tāds (piem., šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piem., starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- taisnīgs Tāds (stāvoklis, kārtība), kas atbilst cilvēka tiesībām, taisnīgumam, godīgumam.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- raudulīgs Tāds (stāvoklis), kad gribas raudāt.
- tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
- nadzīgs Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- augstu stāvošs tāds, kam ir ietekmīgs, nozīmīgs stāvoklis sabiedrībā, parasti ieņemamā amata dēļ.
- svarīgs Tāds, kam ir ievērojams sabiedriskais stāvoklis.
- spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- labils Tāds, kam ir nelīdzsvarots, mainīgs psihiskais stāvoklis.
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- karsts Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra; tāds stāvoklis, kad ir izjūtama (samērā) augsta temperatūra.
- stabils Tāds, kura īpašības, fiziskais stāvoklis, novietojums u. tml. attiecīgos apstākļos nemainās.
- priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- sāpīgs Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
- domīgs Tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
- sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
- smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības.
- pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
- karstums Temperamentīgums; stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- kritiskais stāvoklis termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- paternitāte Tēva stāvoklis – radniecība ar savu bērnu.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes.
- izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
- kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
- kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
- verdzība Verga (1) stāvoklis.
- agregātstāvoklis Vielas fizikālais stāvoklis.
- paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis; pušu līdztiesība.
- ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
- optimums Vislabākais, visizdevīgākais (optimālais) apstākļu kopums, daudzums, skaits u. tml.; vislabākais (optimālais) stāvoklis.
- sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piem., klasē, skolā).
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
- vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
stāvoklis citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV