pagalam
pagalam [paˈgalàm] apstākļa vārds
1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
PiemēriKurpes slapjumā ir pagalam.
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
PiemēriBez palīdzības mēs būtu pagalam.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
PiemēriNaudas maks pagalam.
1.3.Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
PiemēriJautrība pagalam.
2.kopā ar: darbības vārds Norāda, ka norise izpaužas spēcīgi, intensīvi.
PiemēriPagalam pārbīties.
2.1.kopā ar: īpašības vārds vai apstākļa vārds Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
PiemēriTā būtu pagalam liela kļūda.
Stabili vārdu savienojumiBeigts un pagalam.