domīgs
domīgs [duõmîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
domīga [duõmîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
domīgi [duõmîgi] apstākļa vārds
domīgums [duõmîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas iegrimis domās, ir aizņemts ar domām.
PiemēriZēns kļūst domīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
PiemēriDomīgs skatiens.